Zaļi domājošajiem – eko smartphone jeb PUMAFONS

Man jau šķiet, ka Latvijā zaļā domāšana (salīdzinoši ar tās popularitāti  citviet) vēl ir bērna autiņos, jo lielākoties aprobežojas tikai ar eko pārtiku un labākajā gadījumā – rotaļļietām un apģērbu.

Tomēr zaļošanās kopumā viennozīmīgi ir viena no patērētāju top tendencēm  un kā atbildes reakcija ir tapuši dažādi produkti. Sākot ar maisos iepakotu zemi ar visiem tārpiem dārzmīļiem un beidzot ar pirms pāris nedēļām prezentēto vācu  sporta preču ražotāja Puma sadarbībā ar franču Sagem Wireless radīto  eko viedtālruni. Turpiniet lasīt

Mans atklājums: “Zvaigznes mazā klasika”

Gribējās pasēdēt Āģīša “Vairāk saules”, bet nebija nekā, ko palasīt. Iegāju blakus esošajā Zvaigznes grāmatnīcā, cerībā iepirkt kaut ko par lētām naudiņām un re – atklāju labumus! Zvaigzne ABC ekonomisko izdevumu sērija “Zvaigznes mazā klasika” – grāmatiņas, kas iespiestas brošētos izdevumos, uz ne tik kvalitatīva papīra, bet satura literāro vertību, protams, tas nekādā veidā neietekmē, tāpēc esmu tikusi pie vairākām grāmatām, kuru man pašai vēl nebija, bet viennozīmīgi ir vienas no mīļākajām.

Turklāt formāts ir ļoti ērts līdzņemšanai (kompakts un viegls!) manā piebāztajā somā un lasīšanai kafejnīcā, pludmalē vai sabiedriskajā transportā:)

Turpiniet lasīt

Pārkarsums un migrēna

Kad lietains – čīkstam, kad karsts – čīkstam, vispār vidējais  aritmētiskais  latvietis, šķiet, nekad nav īsti apmierināts ar  pastāvošajiem laika  apstākļiem. Šajā ziņā diemžēl neesmu  izņēmums. Tagad vēl uzmācās pretīgā  migrēna, un man, protams,  gribas vainot temperatūru un Rīgas izplūdes  gāzēm piesātināto  gaisu. No loga nāk pankūku un ceptu desiņu smarža +  varen izteiksmīgas lamas. Ātrāk jābēg prom!!!

Kā Tu pārdzīvo  karstumu?


“Četras kājas – labi, divas kājas – slikti!”

Kauns jau atzīties, bet iepriekš nebiju lasījusi par klasiku atzīto Orvelu un viņa “Dzīvnieka fermu”, tomēr tā ir grāmata, kuru noteikti jāizlasa.

Pret cilvēkiem sadumpojušos zvēru fermas dzīves stāsts, ko autors sauc par  pasaku, ir meistarīga alegorija par Staļina režīmu: “visi dzīvnieki ir  vienlīdzīgi”, tikai realitātē daži ir vienlīdzīgāki. Ir Vadonis, ir aitu bars (ne  tikai aitas), ir propaganda… Patiesību sakot, es vēl lasu, un priekšā ir vēl  viena leģenda – romāns “1984”. Kad pabeigšu, uzrakstīšu savas pārdomas.

Ekstrēmais Salacas SPA

Ja Tev kāds piedāvā “iet pa taisno”, padomā divreiz, vai tiešām tas sanāks taisnāk. Man šie vārdi kļuva par sākumu ekstrēmam un smieklīgam piedzīvojumam. Turpiniet lasīt

Šodienas domas

Šodien pa ilgiem laikiem beidzot biju devusies garajā pasataigā. Kaut kā ļoti sen nebiju jutusi, cik labi ir nesēdēt četrās sienās un neblenzt datorā, bet tā vietā skatīties uz kokiem, redzēt debesis un dzirdēt vēja kaukoņu, ejot pār tiltu. Labi zināt, ka ir Kāds, uz kuru paļauties un ka tev nav jābūt dievam. Labi, ka tu vari būt tāds mazs un priecīgs:)

Vakar biju pie t. Maksimiliana. Viņš man tiešām ir īsta Dieva dāvana! Man tika veselas divas ar pusi stundas viņa laika, jo, kas viņu pazīst, zina, ka tēvs ir ļoti noslogots un viņam ir daudz tādu bērnu kā es:) Maksimilians runājot vienmēr skatās acīs. Vienkārši, atvērti. Tas ir bērna skatiens, gana skatiens – ja tu ielūkotos, noteikti pamanītu, cik redzama var būt mīlestība. Man šķiet, ka tādas acis varētu būt bijušas mazajam brālim Asīzes Francim. Lūk, par to es šodien domāju.Un par balto klosteri Lietuvā, kur balts ir viss – telpas, durvis, galdi, sveces – arī māsas tērpušās baltā. Un tur ir kluss.

Pīļu karalauks

Bija reiz dīķis. Dīķī peldēja dažas pīles. Reizēm dīķī nolaidās arī citi putni. Kāds papeldēja un aizlidoja, kāds palika. Reiz atlidoja kāds putns, ar kuru pīles vienojās par strādāšanu kopā. Lai darbs labāk veiktos, pīles iedeva putnam gliemežvāku. Ātri vien putns saprata, ka darbs pīļu dīķī ir slīcināšanās, tāpēc paziņoja dīķa saimniekiem, ka drīz vien dosies prom. Saimnieki solīja samaksāt par nostrādāto. Taču tad dīķa pīles apspriedās un saprata, ka viņām apnicis būt vienkārši pīlēm, vajadzētu parādīt zobus!

Turpiniet lasīt

No bērna mutes:)

Šodien mans mazais gudrinieks (2 g.10 mēn.) slēdzelē TV kanālus un komentē: “Bebri nav, sivēni nav… Es izdomāju, es nolēmu  – skatīšos ziņas!”

😀

Uzvaras dienas nakts troliņš

9. maija svinības turpinās, vēl trokšņaināk nekā dienā. Pēc salūta visi dodas mājās, signalizē, brauc pa ietvēm, kauc bremzes un spolē motori, cilvēki sasvilpjas, klaigā, gatavais dragreiss, nesaprotu, kāpēc tas viss notiek tik skaļi?! Man nāk miegs, un es kļūstu kašķīga.

9. maijs manā ielā

Mana parasti tik klusā ieliņa šodien pārvērtusies par autostrādi ar sastrēgumu un signalizējošām mašīnām, un oranžmelnām lentītēm rotājušos, brīžiem aurojošu klejotāju pūļiem. “Uz Berlīni!”, “Par uzvaru!” un “Par dzimteni!” krieviski rakstīts mašīnu logos, Krievijas karodziņi plīvo pie džipiem, folksvagena busiņiem un opeļiem, kā no maskarādes iemaldījies puisis apņurcītā  padomju karavīra formā pavisam nemilitāri sarausta kreklu, kāds večuks man prasa, vai te kaut kā var iziet ‘pa taisno’, caur pagalmiem, es saku – nevar, un ir dīvaina sajūta, it kā mana iela vairs nebūtu manējā. Mazais veikaliņš pretējā ielas pusē, kur parasti iepērkas tikai vietējās apkārtnes iedzīvotāji, šodien stāvgrūdām pilns, laikam mēneša apgrozījums būs sasniegts vienā dienā.

Bet es sēžu savā istabā, un uz palodzes ir vāze ar pavasara ziediem – dāvanu no dēliņa un vīra Mātes dienā.