(..) Bet ticība jau nenozīmē cilvēka padevību un pazemību šai saulē un ēterisko labas dzīves iespēju aizsaulē. Tā nozīmē vien atbildību par savām domām un darbiem, jūtām un rīcību. Nozīmē arī apjēgu, ka Dievs nav labdarības iestādes priekšnieks, kura pienākumos saviem palaidņa bērniem gādāt humpalas, Dievs arī nav omulīgs tusnis sarkanā vamzī, kuram sūtīt vēstules ar vēlamo dāvanu uzskaitījumu. Bet Dieva dēls nav instruktors, kurš nu vadīs tevi cauri mūža gadiem kā skautu izdzīvošanas pārgājiena maršrutā. (vairāk…)
KAS BŪTU, JA…. 08/10/2009
… ja 1 stundu no savas brīvdienas mēs katrs veltītu, lai iesaistītos brīvprātīgajā darbā?
… ja, redzot uz ielas atkritumus, mēs tos paceltu un iemestu tam paredzētajās vietās?
… ja mēs novēlētu jauku dienu katrai pārdevējai, kas mūs apkalpo veikalā? (vairāk…)
IZPALĪDZĪGAIS JĒRIŅŠ 08/09/2009
Viņš atnāk , ja kādam mazam sprogainam puikiņam uznāk lielais niķis. Atnāk māmiņas stāstos. Arī viņš ir sprogains un reizēm uzvedas pavisam plēsīgi. Viņa dzīve ir ļoti līdzīga mazā puikiņa dzīvei. (vairāk…)
KAS GAN VAR BŪT LABĀKS PAR ŠO?:) 21/08/2009
Virsrakstā uzdotais jautājums folklorizējies, pateicoties Mārtiņa Rītiņa pavārmākslas paraugdemostrējumiem zilajos ekrānos, bet tieši šī frāze bija pirmais, kas man ienāca prātā, pēc ilgāka pārtraukuma atkal klausoties Peter Gabriel mūziku. (vairāk…)
BALTAIS KAŽOCIŅŠ UN CŪKA ARKĀDIJAS PARKĀ 06/07/2009
Turpinot iesākto bērnības nedarbu tēmu, vēl daži jauki piedzīvojumi, šoreiz – no manas māmiņas bērnības. (vairāk…)
BĒRNĪBAS NEDARBI 06/07/2009
Brīvdienās kopā ar tuvākajiem radiem nosvinējām mūsu mazuļa 2 gadu jubileju. Tāpat kā izskatā, arī mazā nebēdņa uzvedībās katrs meklē kaut ko no sevis. “Mammas deguns un tēta zods” ir tikai daļa no dzimtas mantojuma. Temperaments un zibenzeļļa daba tikusi ne vien no manis, bet arī no vīratēva. To, kādus nedarbus savā bērnībā strādāja puikas vectētiņš Antons – lasiet tālāk. (vairāk…)
KĀ ES VEIKALĀ RAUDĀJU 17/06/2009
Ņemot vērā manu visnotaļ emocionālo dabu un sievietes dzimumu, varētu pieņemt, ka acis pēc noklusējuma man ir slapjā vietā. Tā kārtīgi tomēr es raudu reti, un arī tad – ne pārāk ilgi. Kad ģīmis ir sarkans un acis aiztūkušas, paskatoties spogulī, ap sirdi kļūst gluži jautri:) Bet patiesībā – ne par to ir šis stāsts. (vairāk…)
BĒRNU DIENU REMDĒJOŠĀS DZIESMIŅAS 12/06/2009
Neesmu no tiem cilvēkiem, kuriem veicas izlozēs un parasti tajās nepiedalos, ja vien tas nenozīmē iespēju tikt pie kādas ļoti kārojamas balvas. Mana darbavieta bija izludinājusi iekšējo konkursu. Balvā – Sergeja Jēgera vs Raimonda Tigula, Sinfonietta Rīga un Māra Sirmā jaunākais veikums CD formātā “Dziesmiņās remdējos”.
Savulaik man bija iespēja intervēt Sergeju Jēgeru, tolaik, kad viņš prestižajā Kārdifas vokālistu konkursā bija ieguvis 6. vietu un līdz ar to – pirmo atpazīstamību. Jāatzīst, viņa personība uz mani atstāja ļoti lielu iespaidu, bet vēl lielāku – viņa balss, tādēļ priecājos izmantot katru iespēju to dzirdēt. Un vēl tandēmā ar Raimondu Tigulu – vienu no tiem cilvēkiem, ar kura radītā mūzika runā manas dvēseles valodā! Nu lūk, tāpēc piedalījos konkursā, kā izrādās, atbildēju pareizi uz visiem jautājumiem, turklāt iekļuvu laimīgā trijnieka sarakstā un dabūju balviņu ar visu Sergeja Jēgera autogrāfu turklāt:) Kādi ir mani kā klausītāja iespaidi? (vairāk…)
