Brīvdienās kopā ar tuvākajiem radiem nosvinējām mūsu mazuļa 2 gadu jubileju. Tāpat kā izskatā, arī mazā nebēdņa uzvedībās katrs meklē kaut ko no sevis. “Mammas deguns un tēta zods” ir tikai daļa no dzimtas mantojuma. Temperaments un zibenzeļļa daba tikusi ne vien no manis, bet arī no vīratēva. To, kādus nedarbus savā bērnībā strādāja puikas vectētiņš Antons – lasiet tālāk.Reiz, kad bijuši baznīcā, kājās stāvot sanācis tā, ka pūlis spiedies puikam virsū un kāda dāma tieši ar savu sēžamvietu zēnam gandrīz pie deguna. Šis apskaities un iekodis dāmai taisni mīkstumos. Atskanējis liels brēciens, apkārtējie atsprāguši uz visām pusēm, toties uzreiz apkārt bijusi brīva vieta.

Tēvs mazajam Antonam bija izgatavojis koka ratiņus. Reiz puika braukalējis pa sētu. Turpat sēž vectēvs un kūpina kaļķīti. Puika brauc šķībi. Vectēvs saka: “Kur tu brauc?!” Puika palicis nikns par tādu traucēšanu un – bliukt! – vectēvam tīri taisni ar ratiņiem “pa pļešku” (pa galvu). Dīvainā kārtā vectēvs neesot bijis dusmīgs. Klausoties šo atgadījumu, smejot nospriedām, ka viņš laikam gan bija pārāk apdullis, lai vēl ko teiktu.

Latgalē pirms Lieldienu gavēņa tiek vārīts auzu ķīselis, ko ēd gavēņa laikā. Izvārījuši lielu podu, tas nolikts zemē. Nez ko puika saskaities, paķēris no aizdurves kūts galošu un dusmās cirtis pret sienu. Trāpījis pa sienas pulksteni (ar pendeli), sūdainā galoša atlēkusi un taisni auzu ķīseļa podā iekšā. Tad gan vecmāte esot raudājusi, sabojāto ķīseli cūkām barodama.

Latgalē maija mēnesī tradicionāli notiek dziedāšana pie krucifiksiem. Netālu no Antona mājas arī bijis krucifikss. Reiz mājas sievietes sapulcējušās uz dziedāšanu, puiku paņēmušas līdzi, atnākušas meitas arī no Božiem (Bužiem?) . Atgriežoties mājās, konstatē, ka puika ta’ pazudis! Nu mājas ļaudis meklējuši pa tuvējo apkārtni – nav nekur! Visus apkārtnes linu mārkus pārbaudījuši, līdz upei aizgājuši – nu nav un nav! Pēc laika skatās – nāk Antons mājās, it kā nekas nebūtu bijis. Krustmāte dusmīga iet pretī ar žagaru: “Kur tu biji?!?” Šis: “Corts, corts,* kur tās Božu meitas izgaisa?!” Nu, no šitādas runāšanas krustmātei visas dusmas pagaisušas – kā nekā puika pirmoreiz meitās gājis.😀

Nedrabus vīratēvs strādāja ne vien bērnībā, bet arī jaunības gados. Kad bijis izsūtīts Džezkazganas ogļaraktuvēs, piestrādājis arī par mehāniķi. Bijis viņiem tur tāds āzis, kas katru rītu nācis soļarku dzert. Dīvainā kārtā nekāda skāde no tā viņam necēlās. Reiz Antons guļ zem mašīnas, un redz, ka s
sanākuši galvenie čekisti. Arī āzis bija atnācis. Antons sagrābj šo aiz pautiem un tā kārtīgi saspiež. Nabaga āzis, protams, lec, un ar ragiem taisni virsū galvenajam čekistam. Tas gar zemi, visi brēc, ka āzis galīgi traks palicis, bet Antons zem mašīnas knapi smieklus valda.

* corts – latgaliski ‘velns’

About Arta

Meitene no laukiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s