Attēls no www.flickr.comTurpinot iesākto bērnības nedarbu tēmu, vēl daži jauki piedzīvojumi, šoreiz – no manas māmiņas bērnības.

Mammai bijuši kādi gadi 5. Reiz viņa ar savu vecmāmiņu aizbraukušas uz universālveikalu “Centrs”. Tolaik ziemā 1. stāvā uz grīdas bērtas skaidas, lai vieglāk savākt netīrumus. Bijusi tāda pamatīga žļurga. Konfektes tirgotas no lielām letēm. Prasījusi vecmāmiņai, lai nopērk šokolādes konfektes, bet tās bijušas dārgas un vecmāmiņa teikusi, ka nopirks konfektes veikaliņā pie mājas. Taču manai mammai, tolaik mazai meitenei, vajadzējis tieši šīs un tieši tagad. Tad viņai labs plāns: ja viņa nogāztos zemē, varbūt vecmāmiņa pārdomātu un nopirktu kārotos saldumus. Mugurā viņai bijis pilnīgi balts aitādas kažociņš, balti zamšādas cimdiņi. Bijis tā kā žēl, bet konfektes arī gribējies. Dīvainā kārtā vecmāmiņu tas nemaz nepārliecināja, viņa klusējot uzrāvusi meiteni kājās, uzšāvusi pa dupsi un no veikala ārā. Mazā bļāvusi kā kauta – ne jau no sāpēm, bet no sašutuma, kā vecmāmiņa šitā varējusi izrīkoties, jo nekad iepriekš un arī vēlāk viņa nebija tā darījusi, turklāt vecmāmiņa piesolīja, ka vispār vairs nekādas konfektes nebūs. Veikaliņā pie mājas tomēr nopirkusi ledenes, bet mazā rakare vēl ilgi bijusi apvainojusies un tās nav gribējusi – viņa taču gribēja šokolādes konfektes!

Cits gadījums. Āgenskalnā, Mazajā Nometņu ielā, kur dzīvojam arī tagad, tolaik, kad mana mamma bija maza meitene, citi šķūnīšos turējuši cūkas. Vecmāmiņa ēdienu atliekas atdevusi tiem, kas audzējuši barokļus. Reiz viņa liek manai mammai uz 4. dzīvokli aiznest samazgu katlu. Tur dzīvokļa saimniece nezin kāpēc nav bijusi ar mieru ņemt samazgas pretī – viņai nekādas cūkas neesot. Manai mammai nekādi nav izdevies pārliecināt kaimiņieni, ka viņai vajag cūkēdienu, ko sūta vecmāmiņa. Gājusi ar visu podu atpakaļ uz mājām, neizpratnē stāstot par notikušo. Vecmāmiņa dusmīga: “Nevis uz ceturto, bet uz 44. dzīvokli es teicu nest!” Bet vēlāk vecmāmiņai dusmas pārgājušas un, naktī guļot, atcerējusies mazmeitiņas stāstīto, sākusi smieties skaļā balsī. Kopš tās reizes 4. dzīvokļa saimniece viņu vairs nesveicināja. Izrādās, jau pirms šī atgadījuma viņām nav bijušas visai labas attiecības.

Ar cūkām saistīts vēl viens gadījums. Bērni spēlējuši “kazakus – razboņikus” un skrējuši pa šķunīšiem. Kādā vietā jums bijis švakāks un mana mamma iekritusi pie kaimiņienes cūkas, bet arī aizgalds nav bijis labā kārtībā, un suķis pasprucis savā vaļā. Niknā cūkas saimniece gājusi virsū mammas vecmāmiņai. Bet tā devusi pretī: “Kas tas par jumtu, kam bērns krīt cauri un arī aizgaldu būtu labāk kārtīgi sanaglojuši!” Ar to kaimiņienes nedienas vēl nebija beigušās, jo bija jādzenas pakaļ cūkai, kas bija jau aizskrējusi uz Arkādijas parku.

About Arta

Meitene no laukiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s