Veselības aprūpes sistēmā valda anarhija. Tāds ir mans secinājums, šajās brīvdienās runājoties ar cilvēkiem, kas nonākuši pacienta lomā. Bezmaksas medicīna bērniem līdz 18 gadu vecumam Latvijā ir tikai uz papīra. Pat priekšlaicīgi dzimušu bērniņu vecākiem bērnu slimnīcas jaundzimušo intensīvajā terapijā jārēķinās, ka par viņu bērnu ārstēšanu var nākties maksāt skaidrā naudā.
Manas draudzenes bērniņš pasaulē nāca pirms laika, 28. grūtniecības nedēļā. Tagad puisēns ir bērnu slimnīcas jaundzimušo intensīvajā terapijā, bet viņa vecākiem nākas ik dienas izbaudīt uz savas ādas veselības aprūpes sistēmas “caurumus”. Bērniņam bija neskaidras veselības problēmas, ārsti norādīja, ka vienīgais veids, kā noteikt diagnozi, līdz ar to – ārstēšanu – jāveic punkcija. Vecākiem par šo pakalpojumu tika pieprasīti 40 lati… Starp citu, BKUS mājaslapā ievietotajā izvēles pakalpojumu cenrādī šāda manipulācija nav atrodama. Kādas alternatīvas? Maksāt un noskaidrot, kas par lietu. Vai arī nemaksāt un neuzzināt.
Mazajam nepieciešams pārbaudīt actiņas. Tika piedāvāti divi varianti: viens, valsts apmaksāts “parastais” slimnīcas ārsts – ar māsiņas piebildi, ka diez cik labs neesot. Bet varot piedāvāt arī labāku, vienīgi par viņa pakalpojumiem jāmaksā 25 latus…
Ko darīt vecākiem, kuriem nav naudas punkcijai, kuras vajadzība tika pamatota ar nepieciešamību diagnozes noteikšanai bērniņam, kurš piedzimis neiznēsāts? “Parastais” ārsts un “labais” ārsts – līdzīgi kā veļaspulvera reklāmā. Vai zināmā mērā arī tā nav šantāža, zinot, ka vecāki saviem bērniem vienmēr grib vislabāko? Jā, ir labi, ka ir izvēle. Un nav jau runas par to, ka ārsta darbs neko nemaksā. Maksā, protams. Bet runa ir par neskaidriem spēles noteikumiem. Lai gan tiek deklarēts, ka līdz 18 gadu vecumam Latvijā tiek nodrošināta bezmaksas medicīna, patiesībā tā nemaz nav. Vai nav beidzot pienācis laiks pateikt to atklāti? Lai vecāki zina, ar ko rēķināties un viņiem nav šoks, nonākot slimnīcā. Lai ir skaidri zināms, ko apmaksā valsts, ko neapmaksā un cik tas maksā.
Pēc 40 latu vērtās punkcijas tiek paziņots, ka bērniņam ir vīruss. Kā tas varēja gadīties sterilos apstākļos, kas tiek nodrošināti priekšlaikus dzimušajiem bērniem? Ārste saka: laikam ar katetru ievazāts…
Vēl viena epizode no šī paša bērniņa slimības vēstures. Bērniņam ierodoties slimnīcā, izrādās, aizmirsts (?) ielikt “līniju” – speciālu katetru, ko var turēt mēnesi, līdz ar to lieki nemokot mazulīti. Tā vietā ik pa divām dienām tiek mainīts katetrs. Laikam nav grūti iedomāties, kādas ir priekšlaikus dzimuša bērniņa vēnas. Protams, drīz vien tās neiztur. Rezultātā – bērniņam jāliek katetrs galvā. Tajā pašā dienā tas tiek izņemts un mēģināts ielikt rokā, jo māsiņas domājušas, ka varbūt tur būtu labāk, bet, protams, nekas neizdodas, jo vēnas ir nelietojamas. Katetru no jauna dur galviņā.
Nākamā epizode – māmiņai paziņo, ka sistēma vairs bērniņam nav vajadzīga, katetrs tiek izņemts. Pēc brīža, ejot pie bērniņa, izrādās, ka atkal ir katetrs un sistēma… Izrādās, māsiņa sajaukusi bērniņus – šī sistēma bija vajadzīga palātā esošajam dvīņupuisītim…
Tā kā bērniņš ir ļoti maziņš, asinsanalīzes tiek ņemtas no pēdiņas, kurā iegriež ar speciālu žileti. Lieki stāstīts, cik pārsteigta bija māmiņa, ieraugot, ka vaļējais asmenītis aizmirsts inkubatorā…
Cits bērniņš. 7 gadi. Nonācis slimnīcā ar neskaidras izcelsmes alerģiju. Kad viņu apciemo mamma, ierauga, ka bērnam bijusi uzlikta sistēma, diemžēl viss aizgājis garām un roka uzpampusi kā balons. Vairākas stundas viņš bija atstāts, neviens neatnāca un nepārbaudīja, vai adata vispār ir vēnā… Mamma savāca mantiņas un tagad dzīvo pie bērna slimnīcā, protams, par to maksājot.
Vēl kāds mazulītis. Nonācis jaundzimušo intensīvajā terapijā, jo viņam ir 4 lauztas ribas, lauzta kājiņa un abpusējs plaušu karsonis. Dzemdību traumas. Bet bērniņš dzima ar ķeizargriezienu… Mediķiem bija karsti, tāpēc operācijas laikā attaisīja logu…
Šir ir tikai daži stāsti, ko es zinu. Un lūdzu Dievam, kaut šiem cilvēkiem pietiktu drosmes runāt par šīm lietām skaļi un publiski. Jo, ja turpināsim baidīties no ārstiem, domājot, ka reiz kādu var nākties satikt atkārtoti, nekas nemainīsies.
Kas šī ir par sistēmu, kur pacients nav nekas? Mazas algas, nenovērtēts mediķu darbs? Bet cik maksā elementāra cilvēcība un atbildība par savu darbu?
P.S. Paldies ārstiem un māsiņām, kas savu darbu pilda godīgi, atbildīgi un neaizmirstot par cilvēcību!
MIERALAUKS 
Domāju, krīze ir domāšanā. Nauda seko pacientam – visu to “bezmaksas” (nav bez maksas -ir CITU maksāto nodokļu) grozu nodot pacientu rokās, lai tie var izvēlēties pie kāda ārsta griezties, lai ārsti ir ieineresēti sniegt labus pakalpojumus. Vēl labāk – maksāt par veselību, nevis par slimību- tas, kurš rūpējas par savu veselību ietaupa. Tagad mēs esam ieinteresēti slimot – valsts maksā! Protams, visam pāri cilvēcība un vēlreiz cilvēcība. Novēlu ārstiem mīlēt savu darbu, un pacientiem savu – lai nebūtu “eh, paslimošu” un vēl – nost ar slimnīcām ,sauksim tās par Veseļotavām. (Un Vārds tapa miesa) Veseli!
“līniju” man kā grūtniecei (kurai arī skaitās bezmaksas aprūpe) bija jānopērk – bet vismaz to laipni pateica: ko darīsim, bezmaksas vienreizējo vai nopirksiet lejā aptiekā ilgspēlējošo… Nav jau dārga – galvenais, ka un kā pasaka.
Bet par pārējo – lai Dievs sarga mūsu un mūsu mīļo veselību…