Visu dzīvi esmu meklējusi mīlestības pierādījumus, bet vienmēr ir bijis par maz. Pavisam nesen sapratu: man jāmīl pirmajai. Es varu tikai cerēt, ka arī mani kāds mīlēs. Mīlestība nesola pretmīlestību. To nevar nopelnīt. Mīlestībai nav garantiju, mīlestība ir ticības un cerības jautājums.
Gaidot pierādījumus, mēs vēlamies pasargāt sevi no sāpēm un vilšanās. Mēs vēlamies būt droši. Bet mīlestība ir kā smiltis plaukstā. Ja to sažņaugsi, viss izbirs caur pirkstiem. Jāpaliek vaļā.
Mīlestībā tu esi kails. Tādēļ tik daudzi izvēlas nemīlēt. Redzēt savu un otra dvēseles kailumu nav viegli. Tas nozīmē atbruņoties, atzīt savu spēku robežas. Negaidīt no otra, nepieprasīt. Nekādu mūru, nekādas aizsardzības sistēmas. Nekāda aprēķina. Un itin nekādu garantiju. Katru dienu jāizvēlas no jauna – mīlēt vai bruņoties. Bet tad, ja izvēlies pieņemt, mīlestība tevi pārveido un nepaliek bez augļiem. Kā es to zinu? Nezinu:) Ticu. Acīmredzot kāds arī mani ir mīlējis pirmais.
MIERALAUKS 