Ar šausmām konstatēju, ka vasara iet uz beigām, bet uz jūru esmu bijusi tikai vienu reizi un peldējusies – vispār nemaz! Mana “jūrasslimība” patlaban ir latentā formā:)
Šodien man ir sevis žēl. Iesnu dēļ galva kā spainis. Sāp kakls un parādījies riebīgs klepus. Garastāvoklis – pesimisms maktenais. Gribas uzvilkt kleitu, bet slinkums gludināt. Gribas ārā, bet sēžu iekšā. Gribu gulēt, bet – cik var gulēt? Čīkstule!
“Sex, drugs and rock’n’roll” jeb ņem no dzīves visu, ko tā piedāvā. Šajās dienās pasaule atceras hipiju ziedu laikus un Vudstokas festivālu, kad aiz maigām pacifisma un puķbērnības idejām cilvēki nozāļojās līdz nāvei. Turpiniet lasīt
Kakls sāp, iesnas, temperatūrīga sajūta un vispār – gribas ātrāk ielīst siltā migā. No rīta domāju, ka mani piemeklējusi angīna. Pēc Vācijas +33 +35 Latvijas +15 liekas diezgan rudenīgi ar visām no tā izrietošajām sekām.
Vēlāk delfos (ja nemaldos) lasu ziņu, ka Latvijā jau (?) 22 cilvēki saslimuši ar cūku gripu. A ja nu arī es ceļojot bagāžā esmu atvedusi H1N1?!?! Lasu simptomu aprakstu, bet par pumpām rīklē nekā nav. Bet, redz, “iepanikot” jau paspēju!:)
Nesen nosvinēju savu dzimšanas dienu un, lai gan neesmu no cilvēkiem, kas ar katru jaunu gadu sāk arī jaunu dzīvi, dažas domas par to, ko es vēlētos, man radās. Neesmu arī māņticīga, tāpēc savos vēl neīstenotajos (ceru, tikai pagaidām:) ) mazajos un ne tik mazajos sapņos vēlos padalīties arī ar tevi. Turpiniet lasīt
Dūmakā tīti kalni un pienbalti pelēcīgas debesis – tāds izskatās šis rīts Trīrē, Mozeles ielejā. Es pat priecājos, ka kalni nav īsti labi redzami. Dzīvojot Latvijas līdzenumos, kur nekas neaizsedz skatu uz apkārtni, pirmās dienas Trīrē, kuru no abām pusēm ieskauj krietni par Gaiziņu augstāki kalni, nācās sadzīvot ar visnotaļ klaustrofobiskām sajūtām. Kā sprostā – +33 grādi, saule cepina kā uz pannas un ne mazākās vēja pūsmiņas. Šodien ir patīkami apmācies, rīta agrumā bija negaiss – tik pazīstami un tuvi…:) Turpiniet lasīt
Turpinot iesākto bērnības nedarbu tēmu, vēl daži jauki piedzīvojumi, šoreiz – no manas māmiņas bērnības. Turpiniet lasīt
Brīvdienās kopā ar tuvākajiem radiem nosvinējām mūsu mazuļa 2 gadu jubileju. Tāpat kā izskatā, arī mazā nebēdņa uzvedībās katrs meklē kaut ko no sevis. “Mammas deguns un tēta zods” ir tikai daļa no dzimtas mantojuma. Temperaments un zibenzeļļa daba tikusi ne vien no manis, bet arī no vīratēva. To, kādus nedarbus savā bērnībā strādāja puikas vectētiņš Antons – lasiet tālāk. Turpiniet lasīt
Veselības aprūpes sistēmā valda anarhija. Tāds ir mans secinājums, šajās brīvdienās runājoties ar cilvēkiem, kas nonākuši pacienta lomā. Bezmaksas medicīna bērniem līdz 18 gadu vecumam Latvijā ir tikai uz papīra. Pat priekšlaicīgi dzimušu bērniņu vecākiem bērnu slimnīcas jaundzimušo intensīvajā terapijā jārēķinās, ka par viņu bērnu ārstēšanu var nākties maksāt skaidrā naudā. Turpiniet lasīt
Ņemot vērā manu visnotaļ emocionālo dabu un sievietes dzimumu, varētu pieņemt, ka acis pēc noklusējuma man ir slapjā vietā. Tā kārtīgi tomēr es raudu reti, un arī tad – ne pārāk ilgi. Kad ģīmis ir sarkans un acis aiztūkušas, paskatoties spogulī, ap sirdi kļūst gluži jautri:) Bet patiesībā – ne par to ir šis stāsts. Turpiniet lasīt
MIERALAUKS 