Es te baigi čīkstēju par trako/nepanesamo karstumu (piedodiet, neesmu tomēr nekāda spāniete!), bet nupat ienāca prātā, ka tam ir arī kaut kādas labās puses.
Piemēram, es pat paskatīties nevaru uz šokolādi: izkususi, lipīga, pārāk salda un nemaz nav sulīga – karstums izārstējis manu saldumu atkarību! Nē, nu tas nenozīmē, kas es vispār neko cukurainu neēdu, bet esmu orietnējusies uz krietni nekaitīgāku produkciju: avenēm (ar smilšērkšķu Lakto – ideāls deserts!!!) un plūmēm, ābolu sulu ar gāzētu minerālūdeni un ledu (sulas un ūdens attiecība 1:2) un dārzeņiem: cūku pupām (nez, kāpēc tās tā sauc?), zirņiem, puķkāpostiem, kabačiem, gurķiem un tomātiem. Jāāāā, turklāt karstums mani ir padarījis par gandrīz veģetārieti.