Māte, mani gaidot, lielos daudzumos esot patērējusi šokolādes konfektes, ja nemaldos, “Roks”. Varbūt tāpēc man tik traki garšo saldumi?!
Mans absolūtais favorīts ir rūgtā šokolāde. Man par mierinājumu – tā esot lielisks antioksidantu avots. Acīmredzot par antioksidantu trūkumu organismā nevaru sūdzēties, un, ja vien tas vispār ir iespējams, noteikti sen jau esmu pārdozējusi. Dažiem ļautiņiem no kāres pēc noteiktiem un ne visai veselīgiem produktiem palīdzot atbrīvoties konkrētā garduma kārtīga pārēšanās. Man nelīdz. Šokolādes nekad nevar būt par daudz un nelaikā. Pat svaru rādījumi mani neiebiedē. Lai gan vajadzētu:) Jā, ēdot augļus un rupjmaizi saldumus tik ļoti negribas, jo šie ir , gudri sakot, ilgtspējīgāki enerģijas avoti. Bet augļi ar šokolādi un rupjamize ar riekstiem un rozīnēm ir garšīgāka.
Galvenā problēma ir motivācijas trūkums, bet tā kā nekas man neliekas pietiekami motivējošs, lai atteiktos no saldumiem, jāsecina, ka esmu atkarīga. Žēl, ka nav anonīmo saldumatkarīgo grupas. Tad es aizietu un teikt: “Labdien! Mani sauc Arta, un es esmu šokoholiķe!”
MIERALAUKS 
man laikam vienkāršāk, jo saldumu ēšana jau no bērnības man šķiet neatņemama dzīves sastāvdaļa un meitukam, kurai 2 gadi un 4 mēneši arī 😉 galvenais, nepārtikt tikai no saldumiem, bet ēst arī daudz gaļu :))
un manā skatījumā, pats svarīgākais, iztikt bez dārzeņiem 😉
un baltmaize riktīgi rullē 😀
man arī ir saldumaktarība. noteiktos mirkļos. bet. ne tik, liela. lai neintresētu, ko rāda svari [!] wooow. bez dārzeņiem [!?] tie ir jāed daudz. tur ir ļoti daudz nepieciešamo vitamīnu. un baltmaizē vispār nekas nav vērtīgs. tik garšo labi. un gaļu arī var aizvietot.