Sapņi

Pēdējās dienās daudz vielas pārdomām. Iekšējais soģis mēdz būt ļoti spēcīgs – taču man šajā kontekstā jādomā par kompensācijas mehānismiem, kas sāk darboties tad, kad ārēji, arī apziņas līmenī šķiet – nav atlicis ne kripatiņas spēka. Kad galvā iestājies pilnīgs juceklis, sapņos pamostas upe zem upes, un, ja vien pietiek drosmes atšifrēt simbolus, kas ir pārāk spilgti, lai no rīta pamostoties tos vienkārši aizmirstu, zemapziņa gluži kā labs draugs brīdina, pasaka priekšā, atgādina – nenoliedz savas emocijas un vajadzības, nevaino sevi par tām… mīli sevi!