Šodien atcerējos, ka kādreiz rakstīju blogu. Pēc tam ilgi nevarēju atcerēties savu wordpress lietotājvārdu. Tad nevarēju izdomāt, kāda bija parole. Galu galā kaut kā tomēr atrisināju šo mega – problēmu, bet jautājums: ko darīt tālāk? Kopš pagājušā gada maija ir notikušas lielas pārmaiņas. Personīgas. MIERALAUKS ir kaut kas no “vecās dzīves”, lai gan dzīve tomēr ir un paliek viena vienīga. No vienas puses – gribas visu šito iearhivēt un slēgt. No otras – rakstīt tomēr gribas joprojām. Un laikam jau gribas, lai kādreiz kāds kaut ko no tā, ko esmu sarakstījusi, palasa. Bet varbūt tam ir vajadzīgs cits – stāstu blogs. Nu lūk, mans šīvakara rēbuss. Jāpadomā!
Ko tur domāt, raksti tik tālāk! 😉