Pirms pāris dienām biju aizgājusi uz kinīti. Gribējās kaut ko paskatīties. Tā kā no pieaugušajiem domātajām filmām nekas nelikās īsti pievilcīgs – trilleri un dumjas komēdijas nav manā gaumē – tad izvēlējos iet uz “Šreks. Ilgi un  laimīgi” 3D formātā. Biju redzējusi treileri, tas resnais kaķis, kas nošļūc pa nagu asināmo stabiņu un nogāžas augšpēdus uz mīksta spilvena, protams, izskatījās jauki.

Atzīšos, šī bija pirmā Šreka multene, ko redzēju, bet mani kaut kā neatstāja uzsildītas zupas sajūta – izskatījās, ka iepriekšējie Šreki bija ienesuši labu naudu, tāpēc vajadzēja reanimēt sižetu un nokāst vēl kaut ko. Kopumā biju vīlusies, brīžiem nāca miegs, brīžiem gribējās celties un iet ārā, lai nenoveltos no krēsla, bet ik pa brīdim mani pamodināja dīvainais ēzelis vai runcis, kas nenoliedzami ir šīs filmas jaukākais tēls.

Vai es kādam ieteiktu šo skatīties? Ja vien neesi pataloģisks 3D fans (es esmu, bet ne patoloģiska), tad nav vērts. Kaut gan ārā ejot dzirdēju kādas aptuveni 5 – 6 gadus vecas meitenītes un vecmāmiņas sarunu. Meitenīte sajūsmināti stāstīja, ka viņai filmā ļoti paticis VISS, bet vecmāmiņa iebilda: “Man dažās vietās tā likās pārāk briesmīga!”

Briesmīga man tā nelikās, bet uz amerikāņu jociņiem no tualetes sērijas kaut kā galīgi nepavelkos. OK, es laikam nebiju īstā auditorija, lai gan ir bērnu multenes, kas gan uzrunā, gan patīk.

About Arta

Meitene no laukiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s