Tā kā mana darba telpa ir virtuālā vide, tad ieskatos arī internetkomentāros. Vairāku mēnešu laiku esmu novērojusi, ka negatīvo komentāru skaits pieaug un gandrīz katrā tēmā – vai tās būtu suņu modes, laika apstākļi vai kārtējais japāņu robots – bez virtualizētas 13. janvāra bruģakmens mētāšanas neiztikt: valdība mums visu dzīvi sačakarējusi un vispār – nekas labs nav gaidāms. Tā nu man radās pārdomas par sūnciemiešu nāciju.

Gluži kā sūnciemiešiem mums ļoti gribas Laimes lāci. Un negribas mēzt un strādāt pašiem. Mēs ievēlēsim, bet viņi būs vainīgi. Ātri aizmirsīsim, ka vēlējām taču mēs. Taču, ja kāds aizrādīs, ka patiesībā spļaujam spogulī un linčojam paši sevi, tad riskēs dabūt ar kādu virtuālu vai gluži reālu bruģakmeni. Bet “viņi” ir tie paši “mēs”. Viņi ir korumpēti, jo mēs esam korumpēti. Viņi domā tikai par sevi, jo mēs domājam tikai par sevi. Viņi mūs cērpj, jo mēs esam aitas.

Kādā sarunā rakstnieks un psihoterapeits Viesturs Rudzītis teica, ka mēs esam bērnišķīga un atkarīga tauta. Mums ir vajadzīga mātes krūts, un šo krūti mēs uztveram kā daļu no sevis. Ja nav, kur piezīsties, tad liekas, ka nomirsim badā, teica Viesturs. Bet pieaudzis cilvēks spēj uzņemties atbildību un izdzīvot bez mātes piena.

Manuprāt, tas ir jautājums par izvēli: kurā pusē nostāties. Meklēt sili, no kuras tikai smelt un smelt, sist tos, kuri lien priekšā un nogalināt katru, kas nedzied tādu pašu dziesmiņu. Vai – atklājot Dieva tēlu un līdzību sevī, radīt, lai dotu arī citiem. Būtībā tie ir Dieva teiktie vārdi Israēlim: ” Redzi, es šodien lieku tavā priekšā dzīvību un labumu, nāvi un ļaunumu.” (5. Moz. 30:15)

Kāpēc aizmirstam, ka Dievs mums devis izvēli? Kāpēc upura mētelītis ir tik mīļš un ērts (ak, es, nabadziņš, un kādi visi citi ļauni, dzīvi man sačakarējuši)? Vai tiešām mēs esam sūnciemieši, kas gatavi puspasaules apskriet, lai kāds atnāktu un izraktu mūs no sniega kupenām (lasi – dižķibeles), bet nevaram pacelt sētmalē nomestu plastmasas pudeli? Kāpēc to, kas ir mūsos pašos, mēs neredzam sevī, bet ienīstam citos?

About Arta

Meitene no laukiem.

One response »

  1. kristine says:

    nu, tas “mēs ievēlējām” ir ļoooti nosacīts. Tā var teikt tikai tie, kuru nobalsotie saraksti tiešām ir pārstāvēti valdībā. Es jau vairākus sasaukumus varu teikt, ka ne es šo valdību ievēlēju – tajā netiek pārstāvētas manas intereses, jo partijas, par kurām es balsoju, tur ne klāt nestāv. Demokrātija ir vairākuma diktatūra!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s