Dīvaina lieta tās galvassāpes. Manējās medicīniskā valodā sauc smuki – par migrēnu ar auru. Patiesībā tas ir pretīgi. Vispirms parādās aura:
gar acīm sāk griezties diemžēl ne zvaigznītes, bet rimbuļi, tad viena puse sāk tirpt un kļūst nejūtīga, grūti parunāt, jūk vārdi un burti, tāda sajūta, ka esi pie pilnas saprašanas, bet nevari pilnībā kontrolēt savu ķermeni. Tas viss ilgst kādu pusstundu, pēc tam pāriet un sāk briesmīgi sāpēt galva, gribas kaut kur nolīst, gribas tumsu un klusumu, un vemt.
Šodien sāka sāpēt bez auras. Man liekas, ka es jau esmu pieradusi pie galvassāpēm, cik nu tas ir iespējams. Tikai pie auras gan ne.