Bonifācija brīvdienas

Zinot, ka manu kaķi sauc Bonifācijs, patiesībā tās, protams, nav nekādas Bonifācija brīvdienas. Vienkārši ir tāda multenīte ar analoģisku nosaukumu, kas vismaz manā apziņā iegājies kā apzīmējums jaukai atpūtai. Bet atpūsties man tiešām jāpaspēj, jo apmēram pēc mēneša (āāāā, tik drīz) mana dzīve kārtējo reizi mainīsies un uz kādu laiku būs jaaizmirst par iespēju kā kaķim staigāt, kur pašai patīk. Nē, ķurķī mani netupinās, bet, domāju, visi mazu bērnu vecāki saprot, par ko es runāju;)

Šlesera asaras – kam ticēt?

Laikam jau vairs nevienam nav jāstāsta par kameru priekšā raudošo Šleseru, kurš sasauca ārkārtas preses konferenci, lai komentētu žurnālā “Kas Jauns” atklātās ainiņas no viņa bērnības. Lato Lapsas izraktais par tēvu – slepkavu ir kļuvis par iemeslu plašām diskusijām un viedokļu polarizācijai.

Turpiniet lasīt

Kriminālā Latvija

Šodien paklausījos ziņas Latvijas Radio 1 – nu, ko lai saka, dzīvojam kriminālā valstī: pirmās ziņas – sliktas ziņas. Vispirms tika pastāstīts par uzbrukumu ar pneimatisko pistoli autobusam un taksim, tad – par Bolderālas kaušļiem, kas cīniņā izmantojuši pat mīklas rulli un policijas redzeslokā nonākuši jau agrāk. Tomēr man radās pārdomas: vai es ko zaudētu, ja to nebūtu dzirdējusi?

Un šī būtu tā mēreni siltā vasara?!

Vēl pavisam skaidri atceros, ka ap Jāņiem masu medijos sinoptķi apgalvoja, ka karsta vasara šogad nav gaidāma. Lūk, citāts:

“Meteorologi prognozē, ka vasaras vidējā gaisa temperatūra Latvijā būs atbilstoša daudzu gadu vidējam rādītājam. Jūlijs varētu būt nedaudz vēsāks kā parasti, savukārt vasaras izskaņa – siltāka nekā citus gadus. (..) Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna laikrakstam «Latvijas Avīze» sacīja, ka karstas vasaras iestāšanās Latvijā, visticamāk, nav gaidāma. Izpētītās sakarības vēsta, ka pēc bargas ziemas parasti seko mēreni silta vai pat vēsa vasara, un tā, visticamāk, būšot arī šogad.” (BNS, 27.06.10.)

Tomēr nupat http://www.meteo.lv izlasīju, Turpiniet lasīt

Traumatiskās jēzenes

Jēzenes jeb flip-flop šļūcenes – attēlā redzamās tupelītes ir diezgan iecienītas arī manā vasaras garderobē. Lai gan sākotnēji tās bija pludmales apavi, šodien daudzas dāmas jēzenes valkā ikdienā. Es novērtēju vairākas priekšrocības: nekarsē un nesviedrē kājas, ērtas, vieglas, bet, izrādās… arī neveselīgas. Turpiniet lasīt

Āgenskalna dragreiss

Ja kādam liekas, ka Āgenskalna ieliņas nav piemērotas dragreisam, tad viņš maldās. Pēdējās dienās ielu, uz kuras dzīvoju, ir apsēduši daži ģēniji, kas tuvāk diennakts tumšajām stundām izdomā vālēt no viena ielas gala līdz otram, kaucinot savus visnotaļ jaudīgos mocīšus.

Turpiniet lasīt

MIERALAUKS testē: “Pie Humberta”

Pirms kāda laiciņa biju iegriezusies Berga bazārā, lai aizietu uz savu iemīļoto “Otro elpu” – tur par lētām naudiņām var dabūt labas/lietotas grāmatas. Atcerējos dzirdēto par bazārā jaunatvērto vietiņu grāmatmīļiem – veikalu – lasītavu – bufeti “Pie Humberta”. Te būs testa rezultāti!:)

Turpiniet lasīt

Supercukurainās “Vēstules Džuljetai”

Bija iekritis kāds brīvs brītiņš, kuru izmantoju, lai aizietu uz kino. Tuvākais seanss uz “Vēstules Džuljetai” – OK, varētu taču pa ilgiem laikiem noskatīties kaut ko naivu un  romantisku.

Tas, ka šī ir tipiska “sieviešu filma”, bija redzams jau pēc apmeklētāju kontingeta. Protams, popkornu kraukšķināja gandrīz vienas vienīgas dāmas! Tie daži stiprā dzimuma pārstāvji (protams, kopā ar savām otrajām pusītēm) izskatījās kā nejauši iemaldījušies vecmeitu ballītē.

Turpiniet lasīt

Nost ar kafejnīcām!

Godīgi sakot, biju mazliet šokā, uzzinot, ka gandrīz 70% PVD pārbaudīto sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu neievēro higiēnas prasības! Man tiešām iekšās viss sagriezās otrādi, jo esmu diezgan liela kafejnīcu fane – ne tik daudz ēšanas, kā atpūtas dēļ. Bet kaut ko paņemu vienmēr, sevišķi esmu iecienījusi zupas. Tikai izrādās, ka tieši zupu (auksto) un uzkodu apritē visbiežāk konstatētas neatbilstības. Iztēlē uzburas baisa ainiņa: pavārs pārliecies pār katlu/pannu un no deguna ēdienā pil sviedri. Vēēēēēē, es pat negribu par to domāt! Nost ar kafejnīcām!

Kā es reģistrējos pie asinsvadu ķirurga

Ir viena lieta, ko nekādi nevaru  saprast: kāpēc tad, kad zvanu uz poliklīnikas (da jebkādas) reģistratūru, cilvēkam otrā galā  vienmēr  vajadzīgs zināt manu diagnozi/sūdzības? Ja problēma ir akūta, saku uzreiz. Diez vai reģistratūrā sēž dakteris!

Turklāt kaut kā neesmu novērojusi, ka tad, kad nonāku pie ārsta, viņš ir lietas kursā, jo manā medicīnas kartiņā viss izprašņātais jau sīki un smalki aprakstīts – atliek tikai uzlikt zīmogu un parakstīties neslasāmā rokrakstā.

Šodien bija kārtējais murgainais gadījums, pēc kura nolēmu, ka turpmāk vairs nebūšu tik pieklājīga. Turpiniet lasīt